04
May, 2013

2013. gada foreļu ķeršanas čempionāts (4. - 5. maijs)

2013. gada 4. un 5. maijā notika Latvijas Čempionāts plēsīgo zivju ķeršanā ar mākslīgo ēsmu no krasta, kas neformāli tiek dēvēts arī par Foreļu ķeršanas čempionātu. Šogad pirmo gadu šajā čempionātā tika pārstāvēts arī Latvijas makšķernieku klubs “Salmo”.

Komandas sastāvs:
1) Kluba viceprezidents Aivars Maldups (komandas kapteinis)
2) Aldis Maldups
3) Guntis Bērziņš
4) Juris Stīpiņš.


Čempionātā dalība notika pa komandām, katrā startējot četriem dalībniekiem. Kopvērtējumā tika atsevišķi vērtēts gan komandu sniegums, gan izcelti labākie individuālie sportisti. No čempionāta rīkotāju ( M. Olte) puses arī publiski tika uzslavēta Latvijas vecākā makšķernieku kluba dalība čempionātā, kā arī no pārējo dalībnieku puses bija manāma pienācīga cieņa, un biedriska izpalīdzība. Mūsu kluba komanda varēja lepoties ar plašu atpazīstamību, neraugoties uz to, ka tā bija vienīgā komanda, kura čempionātā piedalījās pirmo reizi. Pārējās komandas jau bija ar atbilstošu pieredzi, tajā skaitā piedalījās komandas no Krievijas un no Baltkrievijas. Kopējais sportistu līmenis bija samērā augsts un pirmā dalība noteikti deva lielu pieredzi un vērtīgus novērojumus nākošajām dalības reizēm. Kā organizatorisku trūkumu jāmin salīdzinoši nepilnīgi sagatavotais nolikums (t.sk., nepilnīga informācija par atļauto mānekļu veidiem un rīcību ar zivi pie tās atbrīvošanas un atlaišanas), kā arī diezgan trūcīgā informācija par pašu čempionāta norises gaitu. Pirmo reizi piedaloties šajā čempionātā informācijas trūkums bija jūtams, ko kompensēja citi atsaucīgie dalībnieki, kuri šajā čempionātā piedalās jau atkārtoti. Par organizatorisku uzlabojumu nepieciešamību vēsta arī apstāklis, ka gan sacensību gaitā, gan arī gala protokolos tika sajaukti komandas dalībnieku rezultāti, tādējādi nesniedzot pilnīgi skaidru priekšstatu par individuālo kopvērtējumu rezultātu, katram dalībniekam.

Čempionāta norises vieta no iepriekš plānotās Ogres upes tika pārcelta uz Līčupi, sakarā ar to, ka vēlā pavasara dēļ Ogres upē bija pārāk liels ūdens līmenis un duļķes. Nedēļu pirms čempionāta šajā vietā bija rīkotas Krievijas atlases sacensības, kuru ietvaros upē bija ielaistas ap 800 forelēm. Arī pirms čempionāta un čempionāta pirmās dienas vakarā, kopskaitā tika ielaistas vēl ap 2000 varavīksnes un strauta forelēm. Tādējādi ķeršanas intensitāte bija lieliska un sacensību dalībnieki patiešām varēja sacensties veiklībā un meistarībā iegūstot lielāko zivju kopskaitu, kas sacensības padarīja interesantākas un spraigākas.

Lai arī sacensības nenesa ļoti augstus rezultātus kluba komandai. Ierindojāmies priekšpēdējā 10. vietā tomēr, mūsu starts bija pietiekoši labs un tika arī atzinīgi novērtēts no visu konkurentu un organizatoru puses.

Čempionātā makšķerēšana notika 2 dienas, katru dienu katram komandas dalībniekam startējot savā (izlozētā) zonā 4 kārtās (katras kārtas ilgums 45 min ar 15 min atpūtas intervālu un rezultātu fiksācijas pārtraukumu).

Kopumā kluba komandas noķerto zivju skaits (iekavās zivis, kas norāvās)

 Pirmā dienaOtrā diena
 1.kārta2.kārta3.kārta4.kārta1.kārta2.kārta3.kārta4.kārta
Aivars 4(6) 0 0 1(0) 7(2) 3(0) 3(0) 2(2)
Aldis 4(2) 2(2) 0(3) 2(1) 8(2) 9(4) 3(2) 5(2)
Guntis 1(0) 2(1) 0 1(3) 0(6) 1(3) 0 0
Juris 1(6) 2(4) 2(4) 0 6(9) 2(6) 2(7) 0(1)


Sacensībās drīkstēja izmantot tikai mākslīgos mānekļus, kuru āķi bija bez atskabargām vai kuru atskabargas bija pielocītas. Šaubu gadījumā tiesnešiem bija tiesības pārbaudīt āķa atskabargu, iedurot āķi drēbē. Pēc zivs noķeršanas tā bija jāpaceļ uztveramajā tīkliņā virs ūdens, ko piefiksēja viens no sacensību tiesnešiem un pēc tam saudzīgi (nenoliekot zivi zemē un neaizskarot ar rokām) zivs, izmantojot standziņas, jāatbrīvo. Tikai pareizi izcelta un atbrīvota zivs tika ieskaitīta un vismazākais formālais pārkāpums, tika fiksēts, ne tikai no tiesnešu puses, bet arī no blakus zonā copējošajiem konkurentiem, kuri acīgi visam sekoja un skaļi protestēja, ja ieraudzīja kaut ko viņuprāt neatļautu. Iekāpt ūdenī vai doties pēc tur ieķērušā mānekļa arī nedrīkstēja. Uzvarēja tas, kurš katrā kārtā bija noķēris lielāko zivju skaitu un tādējādi iegvis augstāku vietu un mazāku punktu skaitu. Atzīmēšanas vērts ir tas, ka lielākā daļa no augstākās vietas ieņēmušajiem dalībniekiem papildus ierastajiem roteriem un vobleriem, aktīvi izmantoja arī mikrodžigus un tamlīdzīgus maza izmēra gumijas mānekļus (t.sk., tādus, kas atgādina sliekas, vēzīšus u.c.). To varēja pat nodēvēt par ,,sliekošanu” , kurai, mūsu skatījumā, bija mazs sakars ar spiningošanu, kā bija nodēvēts pats pasākums. No inventāra puses, zināmas priekšrocības deva arī uztveramie tīkliņi ar garu rokturi ( jo krasts vietām bija augsts un stāvs) un sekls tīkliņš ar plastikāta linumu, kurā neieķeras āķi, tādējādi samazinot zivs izcelšanas un atlaišanas laiku. Interesanta bija taktika izmantot ļoti maza diametra pīto auklu ar fluorkarbona pavadiņu. Veiksmīgākie ,,sliekotāji” no citām uzvarētāju komandām 45 minūtēs noķēra un atlaida 11-12 zivis, tādējādi katrās 4,1 minūtēs noķerot un atlaižot pa forelei. Turpretī mūsu komandas veiksmīgākais ķērājs Aldis otrās dienas sacensībās varēja lepoties, ka vidēji 7,2 minūtēs noķēris un atlaidis pa forelei, neskaitot tās kuras norāvās vai netika ieskaitītas. Jaunums un arī iesākumā neizskaidrots bija tas, ka ķeršanas gaitā dalībnieks, zonas ietvaros, var operatīvi pārvietoties uz brīvajiem sektoriem, kuri katrā zonā bija skaitliski vairāk nekā zonas dalībnieki (tas notika informējot tiesnesi un skriešus, konkurējot ar sāncenšiem). Tāpēc svarīgi bija arī tas ,lai pirms sacensībām iepazītos un novērtētu katras zonas potenciāli izdevīgākos sektorus. To pirmajā sacensību dienā, laika trūkuma dēļ, neizdarījām. Visu šo iemeslu un neskaidrību dēļ iesākumā palaidām garām vairākas iespējas copēt ,,labākos” sektoros, jo ceļoties saulei, vairāki sektori bija saules gaismas pielieti un nesolīja labu ķeršanos, turpretī citi sektori slīga krasta koku ēnā un bija potenciāli labāki. Zināmas iemaņas prasīja arī zivju izvadīšana , jo āķi bija bez atskabargām un enerģiski pretojoties zivis bieži norāvās no āķa. Mūsu komandas vērtējumā, par to liecina arī salīdzinoši lielai norāvušos zivju skaits 1. dienā - 32 zivis. 2. dienā - 46 zivis.

Jāizsaka liels paldies arī Meņģeliešu puikām (Ralfam, Laurim, Aivaram un Edmundam) jo viņi ziedojot savu brīvo laiku nodrošināja mūsu komandai obligāto tiesnešu skaitu , kas bija jābūt katrai komandai . Liels paldies arī bijušajam kluba biedram Imantam Adleram par dalību tiesāšanā, līdzi jušanu un viedajiem praktiskajiem padomiem, profesionāli vērojot un vērtējot mūsu komandas darbošanos.

Par 2013. gada čempionu kļuva Igors Dzilna no komandas Go Fishing.

Sacensībās uzkrātā pieredze ļaus sekmīgāk startēt nākošajos čempionātos, tādēļ ierosinām kluba valdei sekmēt arī turpmāku kluba biedru dalību šajā čempionātā. Papildus sportiskās meistarības izaugsmei, šāda dalība ļoti palīdz veicināt kluba atpazīstamību un iekļaušanos aktīvajā makšķernieku sportistu saimē, kas noteikti ir vērtējams kā ļoti pozitīvs efekts kluba darbībai.
Jāsecina arī tas, ka šādi pasākumi obligāti jāieplāno kluba ikgadējā pasākumu plānā, kurš turpmāk būtu jāveido pieskaņojoties šādām publiski populārām makšķernieku aktivitātēm. Minētais viennozīmīgi sekmētu kluba pozitīvo atpazīstamību un iekļaušanos kopīgajā makšķernieku sportistu saimē, kā arī sekmētu biedru individuālās meistarības izaugsmi.


Sal! Sal! Sal!

Komentāri