25
Apr, 2010

Zivis ir, tikai jāmāk noķert

Svētdien, 25. aprīlī notika makšķernieku kluba ,,Salmo" iekšējās sacensības „Ventas lasis". Kā jau to iepriekš bija apsolījuši, uz sacensībām ieradās visi 14 dalībnieki. 

Diemžēl, rezultāti bija gaužam pieticīgi, lai neteiktu ka nekādi. Neviena „kārtīga" zivs, ja neskaita pašā rīta agrumā pieteikušos kilogramnieci līdaciņu, kura tūdaļ pēc izvilkšanas, nekavējoties tika atlaista atpakaļ upē. Tās autors - Aivars Maldups. Kluba prezidentam Jānim Ķīsim, pagājušā gada Ventas copes uzvarētājam,  pēc sacensībām bija savs skaidrojums par šīs dienas copi, un kāpēc sanācis tieši tā un ne savādāk. Jānis šajā neveiksmē saskatīja likumsakarības ar gaisa spiedienu, un vēl kaut ko tikai viņam saprotamu. To viņam esot vēstījis kāds upes krastos satiktais vietējais zivju bende. Taisnības labad jāatzīmē, ka visi upes krastos sastaptie copmaņi (vietējie un viesi) arī bija ar garlaikotiem ģīmjiem, un nevarēja lepoties ar jebkādu lomu. Ne tie, kuri mētāja vizuļus, ne arī tie, kuri gaidīja iezvanāmies grunteņu zvaniņus. Spiningotāji, darbojoties garlaikoti staigāja gar krastu, un bija samanāms, ka arī viņu cerības ir saplakušas. Par to liecināja bez īpaša entuziasma izdarītās kustības un gaita.  

Viens no copmaņiem zināja teikt, ka še vimbo jau no agra rīta, bet zvaniņš tā arī nav iezvanījies. Pulkstenis tobrīd rādīja jau desmito stundu. Tiku pat aicināts iemest vizuli netālu no iemestajām gruntenēm, par ko vimbotāji parasti ir ne sevišķi apmierināti. Šis pats vīrs, atsaucoties uz pavisam drošām ziņām stāstīja, ka netālās mājas saiminieks, pagājušo nedēļu,  tieši šajā bedrē esot izvilcis pat pāris vimbiņas. Pats copmanis teicās, ka vakar, t.i. sestdien, šajā vietā izvilcis vienu vimbu svarā ap 400 gramiem. Tā sacīt, rezultāti uzskatāmi pavisam pieticīgi. 

Tālāk, upes krastos sasēdušies vimbotāji vairāk uzmanību pievērsa līdz paņemtajām zakuskām, meditējot un pļāpājot vēroja upi, un apkārt notiekošo. Viens no viņiem, uz jautājumu: ,,Kā ar rezultātiem?”, norādīja blakus uz avīzes lapas noliktajam polšam guļošo, jau nokūpināto vimbu, nosakot, ka paguvuši ne tikai noķert, bet arī sagatavot uzkodām. Ar acīm redzamu ziņkāri, apkārt esošie copmaņi vēroja, kā Guntis Bērziņš glābjot ieķērušos vizuli,  ar jauno „vēderi” brien tam pakaļ. Vienu brīdi bridējs bija līdz padusēm, un pat sāka likties, ka bridējam pelde ir nodrošināta. Kad pēc sekmīga rezultāta, būdams jau krastā, Guntis gāja vērotājiem garām. Viens no copmaņiem, uzrunājot Gunti teica aptuveni šā: „Bet mēs domājām, ka tu tomēr iegāzīsies, un straume tevi izpeldinās. Nezin, kā tad tu tiktu malā?". Gaidītās atrakcijas nebija notikušas, un garlaikotajās sejās varēja manīt zināmu vilšanos. Nebija arī īsti skaidrs, vai zvilnošie makšķernieki būtu snieguši palīdzīgu roku Guntim, ja kas tāds būtu noticies. Tomēr tas netraucēja viņus uzsākt Gunta iztaujāšanu par „vēdera” (ar rāvējslēdzēju priekšā) labajām īpašībām. Uz ko Guntis, ar zināmu entuziasmu  viņiem atbildēja, jo „vēderu” kopā ar zābakiem nesen kā iegādājies  „Salmo" veikalā, Daugavgrīvas ielā Rīgā. Svaigā manta vēl oda pēc veikala noliktavas, un protama lieta, ka tā bija jāizmēģina darbībā visos reklāmās minētajos rādītājos. Kā vēlāk  izrādījās, tad „vēders” patiešām bija labs, jo pie pārģērbšanās tika konstatēts, ka pat kājas nebija sasvīdušas tajā. Guntis rādījās manāmi apmierināts ar pirkumu. Tāda bija šī copes diena - spilgta saule , mākoņu nav, bet zivis arī nav. Ir tikai labi pavadīta diena un kopā sanākšana, un tā jau ir vērtība pati par sevi. 
Kā zināmu notikumu var atzīmēt, ka šajā copē dalību ņēma, un mūsu klubam gatavību pievienoties izteicis ilggadējs līdzi braucējs, kārtīgs vīrs un copmanis Agris Latišs. Novēlēsim, lai viņa ieceres piepildās!

Sal! Sal! Sal!

Aivars Maldups 

Komentāri